SākumsJaunumi

Būvniecības izstāde Bygg Reis Deg notiek reizi divos gados un tajā piedalās vadošie materiālu ražotāji un izplatītāji. Šogad izstāde norisinājās no 18-21 oktobrim un to apmeklēja arī SIA JUMP vadošie speciālisti, lai apskatītu Norvēģijas būvniecības aktualitātes.

Kopumā izstāde nespēj pārsteigt ar jauniem inovatīviem materiāliem, bet tas arī nav šīs izstādes formāts. Tā ir vieta kur satikties nozares speciālistiem un apsriest jaunākās tendences. Līdz ar to arī mēs vēlamies pieminēt atsevišķus materiālus, kuri mums šķita interesanti un pieminēšanas vērti.

KERAMZĪTS

Granulveida būvmateriālu, ko ražo no augstā temperatūrā strauji apdedzināta, iepriekš sasmalcināta māla. Beramo keramzītu izmanto tā saukto peldošo grīdu veidošanai, grīdas pamatnes veidošanai tieši uz grunts, pirmā stāva grīdu un starpstāvu pārsegumu siltumizolācijai, skaņas izolācijai, pamatu siltumizolācijai, pamatu drenāžai, slīpu virsmu veidošanai, ceļu uzbērumu veidošanai, uzbērumu veidošanai, ēku būvējot vājās gruntīs, dārzkopībā – augsnes nosegšanai un dizaina objektu veidošanai. Lielākais šī materiāla mīnus ir tāds, ka salīdzinājumā ar speciālajiem siltumizolācijas materiāliem, keramzītam ir apmēram divreiz mazāka siltumizolācijas spēja.

Līdz šim nebija redzēts, ka beramais keramzīts tiek iestrādāts ar pūtēju. Šāda metode ievērojami atvieglo materiāla iestrādi.
Leca-kermzits

Fylling av løs leca i ringmur på boligfelt på Harestua i Lunner kommune, Oppland.

KERAMZĪTA BLOKI AR PUR IZOLĀCIJU

Ja reiz sākām runāt par keramzītu, tad jāpiemin bloki kuri tiek izgatavoti ar poliuretāna (PUR) izolāciju. Līdz šim bija redzēti FIBO bloki ar polistirola izolāciju, bet tie īpašu popularitāti nav iemantojuši. Leca Isoblock sastāv no diviem blokiem un izolācijas. Poliuretāna izolācija ir viena no labākajiem izolācijas materiāliem tirgū. PUR izolācijai ir lambda vērtība 0,024 W / mK, kas ir par 30% labāka nekā parastajai izolācijai. Sienas Leca Isoblokk U-vērtība ir 0.187 W / m2K, slodze aptuveni 130 kg / m2 un ugunsizturības REI 120.

Ši materiāla lielākā priekšrocība ir tā, ka nav nepieciešams siltināt ēku pēc sienu uzmūrēšanas. Tas samazina darbietilpību un ļauj ietaupīt gan uz darba, gan uz sastatņu izmaksām. Kā arī sienas ārpuse ir daudz izturīgāka pret dažādiem mehāniskiem bojājumiem.

IMG_3031Leca Isoblokk 30 cm

 

GLASOPOR – putustikla granulas

Šis produkts kļūst aizvien populārāks arī Norvēģijā. Tur tas tiek pielietot ne tikai ēku būvniecībā, bet arī ceļu būvē. Pašlaik tiek realizēts viens no lielākajiem projektiem Norvēģijā ar putustikla granulām. Tiek būvēts jauns ceļš Bjørnstjerne Bjørnsons ielā, Drammenā netālu no Oslo. Kopējais apjoms kurš tiek plānots iestrādāt šajā projektā ir 4`000m3 granulas. Viens no galvenajiem argumentiem, kāpēc šajā projektā tiek lietotas putustikla granulas ir tāds, ka lielākā daļa pilsētas atrodas uz nestabila māla un tur ir ļoti augsts ūdens līmenis. Kā arī ne mazāk svarīgs arguments ir tas, ka šis materiāls ir videi draudzīgs, jo izgatavots no pārstrādātām stikla pudelēm.

t-bane-glasopor-1100x638glasopor2.660x371c

AEROGEL

Aerogel ir pazīstams kā pasaulē labākais izolācijas materiāls. Uz silīcija dioksīda bāzes veidotais gaisa gēls izskatās zilgans, jo kvarcs izstaro īsus gaismas viļņa garumus, tāpat kā atmosfērā izplatās saules gaismā uz zemes. Aerogel ir viela pasaulē ar zemāko masas blīvumu. Aerogel ir ārkārtīgi zems siltuma vadītspēja (aptuveni 0,016 W / mK), kas piešķir materiālam iespaidīgas izolācijas īpašības. U vērtība ir lielums, ko būvniecības nozarē izmanto, lai norādītu ēkas daļu siltumizolācijas spēju. Savukārt lambda vērtība nosaka siltuma vadītspēju (jo zemāka vērtība, jo labāk izolē siltumu).
Norvēģijas regamentētā lambda vērtība ir 0,037. Savukārt Aerogel lambda vērtība ir 0,016. Tas nozīmē, ka Aerogel tikai nepieciešams apmēram 1/3 no materiāla biezuma.
Pieņemot, ka ar 3 stiklu paketi un pasīvam standartam atbilstošu loga rāmi var sasniegt ~0,8 W/m2K, tad lieetojot konstrukciju ar Aerogel ~0,4W/m2K un pat vēl uz pusi labāku, ja tiek izmantota stikla škiedras plāksnes. Noteikti arī jāpiemin, ka šī produkta cena ir ievērojami augstāka kā standarta siltumizolācijas materiāliem.

aerogel-exampleNCG-U113-med-kant

Ja vēlaties uzzināt ko vairāk par šiem un citiem siltumizolācijas materiāliem, tad rakstiet mums uz šo e-pastu:

info@e-jump.lv

Ar uzvarētāju paziņošanu noslēgusies Latvijas Būvnieku asociācijas un Latvijas Būvinženieru savienības sadarbībā ar 13 būvniecības nozares lielajām profesionālajām organizācijām organizētā valsts mēroga skate Gada labākā būve Latvijā 2016, informē Latvijas Būvnieku asociācijas pārstāve Aija Zūle.

Pirmo reizi 19 gadu laikā, kopš notiek skate Gada labākā būve Latvijā, tika piešķirta Gada lielā balva.

Gada lielā balva
AS Latvijas valsts meži biroja ēka Dundagā

2121708_ORIGINAL_1490889058_jpg

Gada lielā balva
Bērnudārza un skolas Exupéry International School ēka Piņķos

2121717_ORIGINAL_1490889058_jpg

Sabiedriskā jaunbūve
2.vieta. Saieta nams (1. un 4. kārta) Lāčplēša ielā Rīgā

2121726_ORIGINAL_1490889058_jpg

Sabiedriskā jaunbūve
3.vieta. Alojas novada uzņēmējdarbības atbalsta centrs – bibliotēka Sala

2121735_ORIGINAL_1490889059_jpg

Sabiedriskā jaunbūve
Atzinība. Olaines cietuma dzīvojamā korpusa ēka un resocializācijas centra pārbūve. Latvijas Būvmateriālu ražotāju īpašā balva.

2121744_ORIGINAL_1490889059_jpg

Restaurācija
1.vieta. Rīgas Doms un torņa nostiprināšana.

2121753_ORIGINAL_1490889060_jpg

Restaurācija
2.vieta. Kuldīgas vecais rātsnams.

2121762_ORIGINAL_1490889060_jpg

Restaurācija
3.vieta. Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīcas zāles griesti un otrā stāva sienu apdares.

2121771_ORIGINAL_1490889061_jpg

Restaurācija
Atzinība. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja dienvidu gala sienas zelmiņš, rietumu fasāde un astrolābijs.

2121780_ORIGINAL_1490889061_jpg

Pārbūve
1. vieta. Rīgas Motormuzejs. (1. kārta).

2121789_ORIGINAL_1490889061_jpg

Pārbūve
2. vieta. NBS kājnieku skolas kazarmas Alūksnē.

2121798_ORIGINAL_1490889062_jpg

Pārbūve
3. vieta. Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā.

2121807_ORIGINAL_1490889062_jpg

Pārbūve
Atzinība. Viesnīca Kuršu krogs Lībagu pagastā, Talsu novadā.

2121816_ORIGINAL_1490889063_jpg

Pārbūve
Atzinība. Līvbērzes vidusskolas mājturības mācību ēka.

2121825_ORIGINAL_1490889063_jpg

Pārbūve
Atzinība. Olaines 1. vidusskolas bibliotēka.

2121834_ORIGINAL_1490889064_jpg

Inženierbūve
1. vieta. Valsts galvenā autoceļa A 9 Rīga (Skulte) – Liepāja posma km 24,40 – 38,18 segas rekonstrukcija, ieskaitot Kalnciema tilta pārbūvi.

2121843_ORIGINAL_1490889065_jpg

Inženierbūve
2. vieta. Biķernieku kompleksās sporta bāzes sacīkšu trases posms Rīgā.

2121852_ORIGINAL_1490889065_jpg

Inženierbūve
3. vieta. Menčupītes tilts Kocēnu novadā.

2121861_ORIGINAL_1490889066_jpg

Ainava
1. vieta. Lielā laukuma Ventspilī pārbūve un strūklakas Fregate Valzivs jaunbūve.

2121870_ORIGINAL_1490889066_jpg

Ainava
Atzinība. Bērnu rotaļu laukuma pārbūve Centrālajā parkā, Daugavpilī.

2121879_ORIGINAL_1490889066_jpg

Avots: db.lv

AS “Olaines ūdens un siltums” ir izsludinājusi pirmo iepirkumu par būvnieku daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes paaugstināšanas programmā Olainē. Šādu nozīmīgu soli varēja spert, jo iepriekš attīstības finanšu institūcija “Altum” apstiprināja projektu valsts atbalsta saņemšanai piecstāvu mājai Kūdras ielā 3.

Altum” marta sākumā apstiprinājusi arī otro projektu valsts atbalsta saņemšanai daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmā Olaines novada Stūnīšos, mājai Gaismas ielā 3, kas nozīmē, ka arī par šīs mājas renovācijas īstenotāju tuvākajā laikā tiks izsludināts iepirkums.

AS “Olaines ūdens un siltums” pārstāve Ineta Valdmane informēja, ka līdz martam jau ir apzinātas 36 Olaines daudzdzīvokļu mājas, kuru iedzīvotāji izteikuši savu viedokli un vēlmes par siltāku un ekonomiskāku mājokli. Savukārt 28 namu iedzīvotāji izteikuši pozitīvu viedokli par mājas apsekošanu un tehniskās dokumentācijas sagatavošanu. Šobrīd 13 mājās tehniskās dokumentācijas sagatavošana noslēgusies un jau notiek nākamais etaps – balsojums par pilnvarojumu, lai dokumentāciju varētu iesniegt Attīstības finanšu institūcijai “Altum“.

Balsojumi liecina, ka iedzīvotāji arvien vairāk izprot un apzinās māju renovācijas nepieciešamību un ieguvumus pēc projektu pabeigšanas, jo pozitīvie lēmumi un projektu tālāka virzīšana notiek tikai tajās mājās, kur 2/3 dzīvokļu īpašnieku ir balsojuši “par”, norādīja I. Valdmane.

Šobrīd “Altum” iesniegti jau pieci projekti Olaines māju energoefektivitātes pasākumu īstenošanai, un divi no tiem jau saņēmuši pozitīvu atzinumu. Savukārt divu māju projekti šobrīd no “Altum” saņēmuši priekšatzinumus, kas nozīmē, ka projekti tiek papildināti ar nepieciešamo informāciju.

Lai uzzinātu iedzīvotāju viedokli un arī informētu viņus par energoefektivitātes projektu būtību un procesu, gandrīz visās 36 mājās ir rīkotas iedzīvotāju sapulces, vairākās mājās – pat divas. Astoņas mājas nobalsojušas pret renovācijas projekta sākšanu, taču tas neliedz iedzīvotājiem balsot atkārtoti. Pēc energoaudita datu apkopojumiem divas mājas atzītas par finanšu institūcijas “Altum” prasībām neatbilstošām, taču tas vēl nenozīmē, ka renovācija nav iespējama. Ja iedzīvotāji izrādītu iniciatīvu, tad vismaz varētu tikt izskatīta iespēja par daļēju nama renovāciju.

Olaines novada dzīvojamo māju fondu veido 149 daudzdzīvokļu nami. Mājas, kas būvētas pagājušā gadsimta vidū, šobrīd ir fiziski un vizuāli novecojušas, kā arī tām ir zema siltumnoturība, tāpēc A/S “Olaines ūdens un siltums” un SIA “Zeiferti” aicina iedzīvotājus arvien aktīvāk iesaistīties daudzdzīvokļu māju renovācijā.

Avots: aprinkis.lv

Pēc vairāk nekā trīs mēnešu ilgiem remontdarbiem 2016. gada 31.oktobrī, Jelgavas novada Līvbērzes vidusskolas audzēkņu rīcībā atkal ir mājturības kabinets. Pēc jumta nomaiņas un daudziem citiem uzlabojumiem skolēni šeit varēs justies komfortabli, vien  audzēkņu skaits aizvien sarūk. 70% no visiem Līvbērzes vidusskolas skolēniem ir sākumskolas posma audzēkņi. Šādu situāciju radot Jelgavas pilsētas skolu tuvums, tomēr par sākumskolu tā vismaz pagaidām netikšot reorganizēta.

sia-jump-siltumizolacija-sienam-beniniem

Nelielā ēka Līvbērzes skolas pagalmā uzskatāma par pirmo pagasta skolu. Jau 65 gadus tajā notiek zēnu mājturības stundas. Nelieli uzlabojumi tikuši veikti jau agrāk, bet šoruden tā piedzīvojusi pamatīgākas pārvērtības.

Savulaik pie skolas atradās pamesta ēka, par kuru vietējie iedzīvotāji atceras – te bijusi  vistu kūts, vēlāk medicīnas punkts. Krietnu laiku neizmantotā ēka vai nu bija jānojauc, vai ar to kaut kas jādara, lai teritorijā neatrastos vidi degradējoša būve. Ēkas koka pārsegums atradās ļoti sliktā stāvoklī un tas bija jādemontē, projektētājam vajadzēja  radīt jaunu konstrukciju, kas vizuāli izskatītos senlaicīga, jo ēkas nesošās sienas ir no laukakmeņiem. Realitātē ēka bija pilnībā jādemontē, atstājot vien laukakmeņu sienas. Arī dakstiņu jumts piešķir ēkai vēsturiskas ēkas izskatu. Mājturības stundām radītas mājīgas telpas.

“Pirms tam mums no malkas apkures pieslēdza centrālapkuri, un tad jau mūsu darbs stipri uzlabojās, bet nebija tik skaisti un ērti. Šobrīd ir uzlabota gan drošība, gan ērtības,” norāda mājturības skolotājs Zigmārs Rozenvalds.

Savām acīm apskatīt vairāk nekā 129 000 eiro vērtās pārmaiņas pirmdienas rītā ierodas skolēni. Lielākoties tie ir sākumskolas bērni, tomēr jaunos ēvelsolus daži puikas jau novērtē ar lielpratēja aci.

sia-jump-renovacija-livberze

“Tas ir ēveļsols, galvenā darba vieta galdniecībā, (..) es mājās daudz nodarbojos ar galdniecību,” komentē Līvbērzes vidusskolas 4. klases audzēknis Ādams.

Mācību stundas gan šeit notiks tikai, sākot no 5.klases, bet pamatskolas vecuma bērnu skolā paliek aizvien mazāk. Pie krasā skolēnu skaita samazinājuma – 87 sākumskolā un tikai 26 pamatskolā – vairāk par demogrāfiskām bedrēm esot vainojams pilsētas tuvums, tomēr par sākumskolu gan tā tāpēc nekļūšot. “Kā pamatskola mēs varam pastāvēt. Mums ir labs skaits skolēnu sākumskolā. Nu, mūsu uzdevums ir mēģināt panākt, lai skolēni neaiziet pēc sestās un septītās klases, kā pārsvarā notiek,” norāda Līvbērzes vidusskolas direktore Daiga Podkalne.

Šogad Līvbērzes skolu beigs pēdējā vidusskolas klase. Nākamgad, kad skola atzīmēs savu 170. gadskārtu, tā jau būs pamatskola.

Sīkāk par SIA JUMP veikumu šajā projektā ŠEIT

Avots: LSM.lv

Ekonomikas ministrija cer, ka jau aprīlī daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji varēs sākt pieteikties Eiropas Savienības un valsts finanšu atbalstam, kas paredzēts dzīvojamo namu atjaunošanai un siltumnoturības uzlabošanai.

Saskaņošana prasīja divarpus gadus

Šis atbalsts jeb Ministru kabineta noteikumu projekts par energoefektivitātes paaugstināšanas veicināšanu dzīvojamos namos laikposmam līdz 2023. gadam bija iestrēdzis Briselē. Tā kā šī plāna īstenošanai paredzēta Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) nauda, vispirms tas bija jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK).

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko atzīst, ka ministrija šo plānu labojusi un skaņojusi ar EK divarpus gadus. Bet, pēc viņa teiktā, tagad tā īstenošanai nekādu šķēršļu vairs neesot. 2016. gada 8. februārī atkārtotai saskaņošanai nosūtītais plāns beidzot saskaņots.

“Pašlaik esam tiktāl, ka jau šomēnes iesniegsim apstiprināšanai valdībā. Savukārt jau aprīlī daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji varēs iesniegt pieteikumus Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstam,” sola valsts sekretāra vietnieks.

Strīdiņš par naudu

Uz jautājumu, kas nepatika dzīvojamo namu atjaunošanas un siltumnoturības uzlabošanas plānā, Raimonds Aleksejenko atzīst, ka EK gribējusi samazināt no ERAF piešķirtā atbalsta jeb granta procentuālo apmēru 35 līdz 40% apmērā – līdz šim piešķirto 50% vietā.

Briseles ierēdņiem šķitis, ka finanšu atbalsts 50% esot par treknu, iedzīvotāju ieguvums jeb ietaupījums pēc siltināšanas naudas izteiksmē būšot pārāk liels.

“Briseles ierēdņi bija izrēķinājuši, ka pašlaik, namu iedzīvotājiem maksājot par apkuri, piemēram, 100 eiro mēnesī, pēc siltināšanas ietaupījums būšot 17 eiro mēnesī. Taču mums izdevās pierādīt viņiem, ka, ņemot vērā neizmaksātā kredīta saistības, ietaupījums iedzīvotāju naudas maciņos nebūs lielāks par 5 eiro,” stāsta ministrijas amatpersona. Ministru kabineta noteikumu projektā gan redzams, ka no ERAF piešķirtā atbalsta jeb granta procentuālo apmēru nosaka pēc nama siltināšanas iegūtais siltuma patēriņš.

Pēc viņa teiktā, ja patiešām atklāsies, ka iedzīvotāju ieguvums pēc siltināšanas patiešām būs tik liels, kā to rēķinājuši Briselē, Ekonomikas ministrija apsolījusi pārskatīt atbalsta piešķiršanas noteikumus.

“Griesti” veikaliem un birojiem

Cits iemesls, kāpēc Briselē saskaņošanu tik ilgi stiepuši garumā – priekšrocības, ko pēc siltināšanas iegūtu daudzu namu pirmajos stāvos izvietoto veikalu, biroju un citu komerctelpu īpašnieki. Taču arī par to izdevies panākt vienošanos tā, lai nekavētu aprīlī plānoto pieteikšanos.

“Esam vienojušies, ka vienam uzņēmējam šādi sniegtais valsts atbalsts trīs gadu laikā nevarētu pārsniegt 200 000 eiro. Ja rēķinām, ka izdevumi viena nama atjaunošanai ir 100 000 eiro un ka veikala vai biroja īpašnieka ieguvums rēķināms 25% apmērā, tad, lai sasniegtu šo 200 000 eiro robežu, viņam īpašumā jābūt telpām vairākos daudzstāvu namos,” skaidro Raimonds Aleksejenko.

EK atzīst vilcināšanās iemeslus

Arī no EK Reģionālās politikas un transporta komisāra runasvīra Jakoba Adamoviča saņemtajām atbildēm, piebārstītām ar uzslavām Latvijas valsts pārvaldes iestādēm par centību, var izlobīt, ka bijuši vairāki iemesli, kāpēc EK vilcinājusies tik ilgi.

Jakobs Adamovičs vēsta, ka jau pagājušā gada martā, kad uzraudzības komitejai bijis iesniegts Latvijā sagatavotais novērtējums par finanšu instrumentu izmantošanu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanā, EK radušies vairāki jautājumi, piemēram, par subsīdiju procentuālā apjoma pamatotību, par šīs programmas izmaksām, par iecerēto mērķauditoriju, par komercbanku lomu programmā un valsts atbalstu.

“Latvijas iestādes ir atbildīgas par tādas finanšu programmas ieviešanu, kas sniegtu lielāko iespējamo labumu valstij, nedodot nepamatotas priekšrocības dažiem tirgus dalībniekiem,” piebilst EK pārstāvis.

Brisele pārāk tālu

No EK atbildēm top skaidrs, ka Briseles ierēdņi dzīvo citā pasaulē, kurā nav pat vismazākās sajēgas par Latvijas iedzīvotāju labklājību un ienākumiem, lai viņi spētu atjaunot un siltināt savus namus. Dzīvokļu īpašnieku pārlieku mazie ienākumi ir galvenais iemesls, kas liedz iespēju piedalīties namu atjaunošanas un siltināšanas pasākumos pat ar piedāvāto ERAF un valsts finanšu atbalstu. No 2009. līdz 2015. gada beigām, izmantojot šo atbalstu, valstī pavisam atjaunoti 657 daudzdzīvokļu nami. Bet Latvijā pavisam ir 36 600 daudzdzīvokļu nami 50,4 miljonu kvadrātmetru kopplatībā, tostarp 98% ēku ir tādas, kuras uzceltas līdz 1993. gadam un kurās ir lieli siltuma zudumi. Pēc Ekonomikas ministrijas atzinuma, siltināšana būtu nepieciešama vairāk nekā 23 000 ēku.

UZZIŅA

Ministru kabineta noteikumu projekts par energoefektivitātes paaugstināšanas veicināšanu dzīvojamos namos paredz iedzīvotājiem vairākus atbalsta veidus: grants, aizdevums, garantija un tehniskās konsultācijas.

Grants

1. Ja aizdevumu izsniedz a/s “Attīstības finanšu institūcija Altum”, tad granta attiecināmās izmaksas ir:

-25%, ja plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc atjaunošanas īstenošanas ir 81 – 90 kWh/m2 gadā;

-30%, ja plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc atjaunošanas īstenošanas ir 71 – 80 kWh/m2 gadā;

-35%, ja plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc atjaunošanas nepārsniedz 70 kWh/m2 gadā.

2. Ja finansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai nodrošina, piemēram, komercbanka, tad granta attiecināmās izmaksas ir šādas:

36%, ja plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc atjaunošanas ir 81 – 90 kWh/m2 gadā;

43%, ja plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc atjaunošanas ir 71 – 80 kWh/m2 gadā;

50%, ja plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc atjaunošanas nepārsniedz 70 kWh/m2 gadā.

“Altum” aizdevums

Aizdevums līdz 20 gadiem ar zemu aizdevuma likmi (EURIBOR + 2%)

Garantija

Garantijas gada prēmijas likme ir 0,65% no garantijas saistību atlikuma. Tā sedz līdz 80% no cita finansētāja finansējuma pakalpojuma, un garantētā summa vienas ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem nepārsniedz 3 000 000 eiro.

Tehniskās konsultācijas

“Attīstības finanšu institūcija Altum” nodrošinās energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu tehniskās dokumentācijas (energosertifikāta, tehniskās apsekošanas atzinuma, būvprojektu vai ēkas fasādes apliecinājuma karti) izvērtēšanu.

Plānotais pieejamais finanšu atbalsts – 156 315 883 eiro.

Avots: Ekonomikas ministrija

Raksta autors: Zigfrīds Dzedulis (Latvijas Avīze)