SākumsJaunumi
Ik gadu šis konkurss ir kā svētki, kuros tiek novērtēti labākie veikumi no iepriekšējā gada. Tendence aizvien nemainīga, balvas savā starpā sadala reģionu lielās pilsētas Ventspils, Liepāja, Jelgava, Valmiera. Skumīgi, ka šajā cīņā aizvien neiesaistās Rīga. Kopā no 18 saņemtajiem pieteikumiem kategorijā „Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2015” no Jelgavas 5 ēkas, pa 3 no Liepājas, Ventspils, Valmieras, Ādažiem un viena no Talsiem. Ne viens no Rīgas. Negribas ticēt, ka Rīgā nav iedzīvotāju, kas vēlētos dzīvot komfortablākos un energoefektīvākos namos. Ceram, ka drīz Ekonomikas ministrija atradīs sviras, kā iekustināt arī smagnējo galvaspilsētas namu apsaimniekotāju vilcienu, lai tas sāktu doties pretim ēku siltināšanai.
Balvas kā labākie saņēma:

 

1. Liepāja, Ventas ielā 2

Ventas-iela-2-Liepaja

53% ietaupījums!

Kopējais siltumenerģijas patēriņš pirms renovācijas bija 140,03 kWh/m2 gadā, pēc renovācijas – 65,92 kWh/m2 gadā.

 

2. Liepāja, Dzērves ielā 17

dzerves-iela-17-Liepaja

60% ietaupījums!

Kopējais siltumenerģijas patēriņš pirms renovācijas bija 161,85 kWh/m2 gadā, pēc renovācijas 65,39 kWh/m2 gadā.

 

3. Ventspils, Sarkanmuižas dambis 13

sarkanmuizas-dambis-13-ventspils

49% ietaupījums!

Kopējais siltumenerģijas patēriņš pirms renovācijas bija 182,78 kWh/m2 gadā, pēc renovācijas – 93,29 kWh/m2 gadā.

 

3. Liepāja, Alejas iela 24

Alejas-iela-24-Liepaja

58% ietaupījums!

Kopējais siltumenerģijas patēriņš pirms renovācijas bija 179,37 kWh/m2 gadā, pēc renovācijas – 76,15 kWh/m2 gadā.

 

3. Jelgava, Lāčplēša ielā 19a

Lacplesa-iela-19a-Jelgava

58% ietaupījums!

Kopējais siltumenerģijas patēriņš pirms renovācijas bija 174,75 kWh/m2 gadā, pēc renovācijas – 73,25 kWh/m2 gadā.

 

Īpaši gribētos izcelt būvuzraugu Jāni Burģi, kurš ir strādājis visos 3 godalgotajos Liepājas projektos. Prieks par šādiem profesionāļiem, kas ar savu devumu ceļ nozares pievienoto vērtību!

 

Sīkāka informācija par konkursu atrodama šeit:
http://www.energoefektivakaeka.lv/…

Priecājamies, ka arī SIA JUMP ir iespēja piedalīties mūsdienīgas un energoefektīvas sporta halles būvniecībā. SIA JUMP ir uzsācis, putustikla granulu piegādi sporta halles projektam. Visu apjomu objektā plānots piegādāt līdz septembra beigām.

 

Putustikla granulas ir jauns minerāls, viegls celtniecības un izolācijas materiāls ar daudzveidīgu pielietojamību. Izgatavots no šķirotu stiklu atkritumiem. Savāktais materiāls tiek samalts un karsēts kopā ar dabīgu reaģentu (silīcija karbīds), kurš veicina materiāla izplešanos. Putustikla izstrādājumi ir siltumizolācijas ekoloģiskā nākotne. Kāpēc? Jo putustikls ietaupa enerģiju, ir videi draudzīgs un ievērojami samazina izmaksas, salīdzinot ar parasto izolāciju. Putustikls ir augstas kvalitātes pārstrādāts produkts no 100 % pārstrādāta stikla un tāpēc atbilst augstākajām kvalitātes prasībām. Vairāk informācijas par materiālu SIA JUMP mājaslapā:

http://www.e-jump.lv/putustikls/putustikla-granulas/

 

Jaunā sporta halle būs ne vien mūsdienīga, bet arī energoefektīva. Ņemot vērā samazināto siltumenerģijas patēriņu, samazināsies oglekļa dioksīda emisijas, kā arī ikgadējie ēkas uzturēšanas izdevumi. Ēkā būs lielā sporta zāle ar tribīnēm 420 skatītājiem, trenažieru zāle, grupu nodarbību zāle, ģērbtuves ar tualetēm un dušām, tiesnešu un skolotāju telpas, inventāra noliktava, pirts, vestibils ar garderobi un pat pieslēguma vieta izbraukuma kafejnīcai.

 

Būvniecību plānots pabeigt līdz 2016. gada pavasarim.
Būvdarbu kopējais apjoms: 2.4 MEUR.

 

Projekts “Zema enerģijas patēriņa ēkas “Nīcas sporta halle” jaunbūve Nīcas novadā” tiks īstenots Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas “Nacionālā klimata politika” atklātā konkursa ietvaros.

SIA-JUMP-publikacija-un-reklama-Parvaldnieks-buvetSIA-JUMP-kompleksie-risinajumi-energoefektivitates-uzlabosanai-Parvaldnieks-reklama

Inovācijas siltināšanas risinājumos

Ēku energoefektivitātes uzlabošanai, galvenais nosacījums ir samazināt siltuma izplūšanu un aukstuma ieplūšanu, lai apsildei nepieciešamā enerģija būtu jātērē minimāli (pasīvajām vai zema patēriņa ēkām) vai to nebūtu jāpatērē nemaz (nulles patēriņa ēkām). Uzdevuma sasniegšanai nepieciešams izvēlēties piemērotākos siltumizolācijas materiālus gan pēc tehniskajiem parametriem un efektivitātes, gan iestrādes veida, gan pasūtītāja finansiālajām iespējām un citiem individuāliem parametriem. Jaunāko piedāvājumu energoefektivitātes jomā bija iespējams novērtēt arī izstādē «BAU 2015». Par izstādē redzēto, iespaidos dalās SIA «JUMP» projektu vadītājs.

Eksperimentālie siltumizolācijas materiāli

Katrā izstādē tiek parādīti jaunākie materiāli, turklāt, ne tikai gatavā izpildījumā, bet vēl kā eksperimentālas idejas un vīzijas. Tas uzņēmējiem ļauj laicīgi plānot sadarbības iespējas, un, iespējams, slēgt jau piegāžu līgumus. Runājot par energoefektivitātes paaugstināšanu, ne vienmēr jāizvēlas tradicionālais, bieži vien labu rezultātu dod inovatīvu, pat eksperimentālu materiālu pielietojums. Tas, ka aizvien turpinās jaunu siltumizolācijas materiālu izstrāde, bija vērojams arī izstādē – klātienē bija iespēja apskatīt 2 eksperimentālus siltumizolācijas materiālus, kas veidoti uz daļēji un pilnīgi sacietējušas želejas ar mikroskopiskiem gaisa ieslēgumiem. Tehnoloģija aizvien vēl ir izstrādes stadijā un tās plānotā ieviešana tirdzniecībā plānota 2015./2016.gadā. Siltumizolācijas materiāla svarīgākais raksturlielums – īpatnējā siltumvadītspēja (λ), pēc ražotāja norādītā, ir zemāka par
0.019 W/mK. Materiāla lokanā (mīkstā) versija ir paredzēta dažādām caurulēm, virsmām ar ierobežotu siltināšanas telpu, kā arī fasādes elementiem, kur biezs siltumizolācijas slānis nav pieļaujams, jo tiek zaudēts elementa izskats. Materiāla cietākā versija, kas nedaudz līdzinās trauslai keramikai, varētu tikt pielietota virsmu bez reljefa siltināšanai. Šis materiāls ir vēl tikai izstrādes procesā, tādēļ, kā norādījis ražotājs, nav zināms, kādas būs materiāla tehniskās īpašības. Pēc ražotāja domām, šis materiāls radīs jaunus risinājumus aukstuma iekārtu ražošanā un būvniecībā.

Attīstās siltumizolācijas materiāli no aitas vilnas

Kopš «BAU 2013» ievērojami pieaudzis sortiments siltumizolācijas materiāliem, kas tiek ražoti no apstrādātas aitas vilnas. Ja pirms 2 gadiem varēja aplūkot tikai viena veida un formas loksnes ar biezumu 50 un 100 mm, tad 2 gadu laikā ražotāji ir krietni pastrādājuši un dažādojuši
sortimentu. Tagad tiek piedāvātas no 30 līdz 160 mm biezas loksnes ar atšķirīgiem materiāla blīvumiem, kas ietekmē īpatnējo siltumvadītspēju. Ruļļu materiālam ar blīvumu 14kg/m³ lamda (λ) ir 0.040W/mK; savukārt horizontālām un slīpām virsmām paredzētajam ruļļu materiālam ar blīvumu 18kg/m³, lamda (λ) ir 0.0385W/mK. No aitas vilnas ir arī vertikālām virsmām paredzēti ruļļu materiāli ar blīvumu 20kg/m³ un lamdu (λ) – 0.0385W/mK. Viennozīmīgi labākais ražotāja piedāvājumā ir lokšņu tipa materiāls vertikālu plakņu siltināšanai ar blīvumu 30kg/m³ un lamdu (λ) –0.035W/mK. Ekskluzīvais materiāls no apstrādātas aitas vilnas ir nopērkams arī Latvijā. To var iegādāties SIA JUMP, vairāk informācijas
– www.e-jump.lv. Visai aitas vilnas siltumizolācijai materiālu ugunsdrošības klase ir E – s1 – d0. Tas nozīmē, ka materiāls degot neizdala dūmus (s1) un degošas daļiņas (d0), bet izturība uz liesmu izplatīšanos nav tik augsta. E klases materiālā liesmas izplatās ātrāk nekā pēc 2 minūtēm no aizdegšanās.

«Zaļais» princips siltumizolācijā

Tirgus aizvien vairāk piedāvā dabai draudzīgus risinājumus, kas ražoti no ekoloģiski nekaitīgiem materiāliem un, pēc to ekspluatācijas beigām vai nokļūšanas dabā, spēj paši sadalīties, neradot piesārņojumu dabai. Bija skaidri redzams, ka «BAU 2015» atbalsta ideju dzīvot pēc iespējas «zaļāk». Izstādē plaši bija pārstāvēti materiāli, kas ražoti no kokšķiedras. Arī šinī segmentā ievērojami paplašinājies sortiments. Materiāls no kokšķiedras nav jauns, tomēr aizvien lielāku popularitāti tas ir iemantojis tieši pēdējos gados. Lai arī Latvijā pagaidām «zaļā domāšana» ir vairāk izņēmums, nevis ierasta parādība, piemēram, Skandināvijas un Rietumeiropas valstīs aizvien populārāka kļūst ēku būvniecība pēc «BREEAM» principiem. Tas nozīmē, ka katra ēkas projektēšanas, būvniecības un ekspluatācijas daļa tiek vērtēta, kopā veidojot 100 punktu skalu. Vadoties pēc šiem principiem, vērtējumā tiek ņemta vērā CO2 emisija materiālu ražošanā un transportēšanā. Kokšķiedras vai celulozes siltumizolācijas ražošanas procesā rodas salīdzinoši mazāk CO2 emisijas (salīdzinot ar tradicionālajām minerālvatēm vai polistirola materiāliem). Kokšķiedras materiāli ir ideāli piemēroti «zaļajiem» projektiem, jo saražojot tiek pārstrādāti celulozes un koksnes produktu ražošanas atlikumi. Nu jau var apgalvot, ka pagājis laiks, kad dabai draudzīgākie materiāli bija ar ievērojami sliktāku īpatnējo siltumvadītspējas koeficientu (λ). Pašlaik, piemēram, «Steico» sienas plātnēm Steico Flex un «Pavatex» ražotajām Pavaflex λ ir 0.038W/mK. Salīdzinājumam, – tāda paša pielietojuma «Paroc» materiālam Extra, šis koeficients ir 0.036W/mK. Līdzīgie siltumtehniskie parametri ļauj šos materiālus izmantot analogos sienu, jumtu un grīdu risinājumos, speciāli nepalielinot konstrukcijas kopējo biezumu. kokšķiedras materiālus var iegādāties arī Latvijā, tos izplata SIA «JUMP», vairāk informācijas – www.e-jump.lv. Pieaugot prasībām pret klimatu ēkās, to būvniecībā kopumā jāizmanto pēc iespējas mazāk dabai «nedraudzīgo» materiālu. Siltumizolācija nenoliedzami ir viens no lielākajiem komponentiem, kur veikt uzlabojumus. Izmantojot elpojošus, dabīgus materiālus: aitas vilnas, kokšķiedras vai celulozes siltumizolāciju, ir iespējams panākt veselīgāku klimatu ēkā. Inovāciju attīstība neapstājas. Lai popularizētu kokšķiedras izmantošanu Somijā «Somijas tehniskais izpētes centrs» strādā pie kokšķiedras siltumizolācijas materiālu tehnisko īpašību uzlabošanas un tādu tehnisko risinājumu izveides, kas ļautu materiālu ražot tik masveidīgi, lai aizvietotu siltumizolācijas materiālus, kurus nevar pārstrādāt, vai to pārstrāde ir dārga, kā arī panākt, lai šī materiāla ražošanā tiek izmantots pēc iespējas mazāk enerģijas un ražošanas procesā atmosfērā izdalās mazāk CO2 izmešu. Projekta mērķis ir izstrādāt materiālu, kas pēc savām siltumtehniskajām īpašībām būtu analogs siltumizolācijai uz poliuretāna bāzes. Lai panāktu iepriekš minētos mērķus pētnieku plāns ir izveidot kokšķiedras materiālu, kurš būtu ar putām līdzīgu struktūru, kas līdzinās slēgtām gaisa kabatām (foam-like structures to create closed-like air pockets in the material). Šāds materiāls būs ievērojami drošāks arī darbinieku, kas ar to strādā, veselībai, jo nebūs jālieto sejas maska, lai novērstu kaitīgo vielu ieelpošanu. Tātad, apmeklējot «BAU 2017», iespējams, jau varēsim iepazīties ar šo Somijā izstrādāto kokšķiedras materiālu. Izstādi ir vērtīgi apmeklēt jebkurā gadījumā, jo tā dod ieskatu industrijas attīstības tendencēs!

Siltināšanas risinājumi konkrētam mājoklim

Šobrīd uzņēmums JUMP nodarbojas ar ēku pamatu, sienu, grīdas, jumtu un pārsegumu siltināšanu ar pasūtītājam piemērotāko un saimnieciski izdevīgāko risinājumu. JUMP piedāvā arī bēniņu siltināšanas kompleksu risinājumu, kas ietver siltumtehnisko aprēķinu un mērījumu veikšanu, bēniņu tīrīšanu, staigājamo laipu izbūvi, tvaika barjeru ierīkošanu, bēniņu lūku, kāpņu, logu un durvju, ventilācijas restu ierīkošanu. Četru gadu pieredze ir nostiprinājusi pārliecību, ka siltināšanai ieteicami ir beramie materiāli, ko iestrādā ar iepūšanas metodi. Vienlīdz populāra siltināšanai ir
minerālvate un ekovate. Ekovate ir irdena, viegla un sausa masa ar kapilāri porainu struktūru, kuras sastāvā 88% ir otrreiz izmantotas celulozes
šķiedras (sasmalcināts papīrs, pēc būtības – kokšķiedra) un 12% dabīgo sāļu piemaisījums – negaistoši antipirēni un antiseptiķi. Ekovate nesatur boraku un borskābi. Pateicoties šādam sastāvam, materiāls ir pilnībā drošs ražošanā, montāžā un ekspluatācijā. Ekovatei piemīt laba skaņas izolācija, tā nepūst, nepelē un novērš grauzēju izplatīšanos. Ekovates ugunsizturību raksturojošie parametri: C – s1 – d0 nozīmē, ka materiāla pretestību uguns izplatībai var vērtēt kā pietiekami augstu (liesmu izplatīšanās sākas pēc vairāk nekā 20 minūšu degšanas), ugunsgrēka laikā neizdalās dūmi un neveidojas degošas daļiņas. Ekovate ar iepūšanas metodi ir viegli iestrādājama, spēj iekļūt visšaurākajās spraugās un blīvi aizpilda citādi grūti izolējamas celtniecības konstrukcijas. Šis materiāls izmantojams visa veida mājās, bet, pateicoties antiseptiskai aizsardzībai, īpaši piemērots koka konstrukcijām. Ekovates īpatnējās siltumvadītspējas koeficients λ ir 0,039 W/mK. Minerālvate ir neorganisks, ķīmiski neitrāls materiāls, kas nesatur korodējošas vielas. Beramās minerālvates piemērotas izmantošanai uz esošiem siltumizolācijas materiāliem. Pagājušajā gadsimtā būvētajās tipveida ēkās pārsegumi parasti ir aizpildīti ar zāģu skaidām vai izdedžu slāni. Šādiem pārsegumiem ieteicamākais risinājums ir beramās minerālvates uzbēršana. Tas uzlabo esošā pārseguma stāvokli ļaujot tam žūt, paaugstina skaņas izolāciju un ievērojami uzlabo ugunsdrošību. Minerālvates atbilst A1 –s1 – d0 ugunsizturības klasei – tās nedeg, neizdala dūmus un degošas daļiņas. Minerālvates īpatnējās siltumvadītspējas koeficients λ ir 0,041 W/mK. Stirapora granulas HK 35 – slēgtu spraugu aizdarei un siltināšanai ir Latvijā mazāk zināms, bet ļoti efektīvs materiāls. Tās ir ar grafītu apstrādātas poliestera granulas, kam pievienotas sasmalcinātas šī paša materiāla daļiņas. Izturīgas pret pūšanu un apjoma svārstībām, kā arī ūdensnecaurlaidīgas. Īpaši piemērotas ēku ārsienu siltināšanai, efektīvi aizpildot gaisa spraugas starp sienu slāņiem. Viena no lielākajām priekšrocībā – nav nepieciešams veikt fasādes daļu demontāžu. Siltināšanu veic caur maziem urbumiem, kurus pēc darba beigām rūpīgi aizver. Granulu īpašības: + īpatnējās siltumvadītspējas koeficients λ ir 0,034 W/mK; + materiāls praktiski nenosēžas, nenoveco un nesadrūp; +aizpilda visas spraugas un laika gaitā radušās plaisas sienās; + neuzsūc ūdeni, drošs pret koroziju + ekonomisks un taupīgs iestrādē – piemērots grūti aizsniedzamu vietu siltināšanai; + ātra un vienkārša iestrāde, kas nemaina ēkas vizuālo izskatu; + materiāla ražošanā pielietotas mūsdienīgas tehnoloģijas, tas ir otrreizēji pārstrādājams. Vairāk informācijas par materiāliem un
piedāvājumu – www.e-jump.lv

20.06.2015.  

JUMP

Siltumizolācijas materiāli, kas ražoti no kokšķiedras

BAU 2015 plaši bija pārstāvēti arī siltumizolācijas materiāli, kas tiek ražoti no kokšķiedras un arī šie materiāli ir ievērojami paplašinājuši savu sortimentu.

1_Pavatex_kokskiedras_vate_siltumizolacija 2_Pavatex_kokskiedras_vate_siltumizolacija

Lai gan materiāls nav jauns, par tā rašanos var pateikties 70-to gadu fosilo resursu cenu lēcienam, tomēr aizvien lielāku popularitāti tas ir iemantojis pēdējos gados, kad aktuālāk paliek ēku celtniecība un dzīvošana pēc iespējas „zaļāk”. Lai gan Latvijā šāda domāšana ir vairāk izņēmums, nevis ierasta parādība, tomēr Skandināvija un Rietumeiropā aizvien populārāk paliek ēku būvniecība pēc „LEED” principiem, kur ikkatra ēkas projektēšanas, būvniecības un ekspluatācijas sadaļa tiek vērtēta, kopā veidojot 100 punktu skalu. Vadoties pēc šiem principiem viens no punktiem ir kas tiek vērtēts CO2 emisija materiālu ražošanā un transportēšanā. Tādi materiāli, kā kokšķiedras siltumizolācija un celulozes siltumizolācija, kuru ražošanas procesā tiek radīts salīdzinoši mazāk (salīdzinot ar tradicionālajām minerālvatēm un polistirola materiāliem) CO2 emisijas, jo tiek pārstrādāti celulozes atkritumi un koksnes produktu ražošanas atlikumi ir ideāli piemēroti šiem „zaļajiem” projektiem.

Pagājis arī laiks, kad materiāli, kas ir dabai draudzīgāki ir arī ar ievērojami sliktāku īpatnējo siltumvadītspējas koificientu (λ), kas piemēram Steico sienas plātnēm Steico Flex un Pavatex ražotajam Pavaflex ir 0.038W/mK, tad tāda paša pielietojuma Paroc materiālam Extra, tas ir 0.036W/mK. Līdzīgie siltumtehniskie parametri ļauj šos materiālus izmantot analogos sienu, jumtu un grīdu risinājumos speciāli nepalielinot konstrukcijas kopējo biezumu.

3_Steico_kokskiedras_vate_siltumizolacija4_Steico_kokskiedras_vate_siltumizolacija

Pieaugot arī prasībām pret klimatu ēkās, to būvniecībā jāizmanto aizvien mazāk dabai „nedraudzīgo” materiālu. Arī šeit siltumizolācija ir viens no lielākajiem komponentiem, kuros var veikt uzlabojumus, attiecīgi izmantojot elpojošus, dabīgus materiālus (aitas vilnas siltumizolācija, kokšķiedras un celulozes siltumizolācija) ir iespējams panākt veselīgāku klimatu ēkā.

Lai popularizētu kokšķiedras izmantošanu Somijā „Somijas tehniskais izpētes centrs” strādā pie kokšķiedras siltumizolācijas materiālu tehnisko īpašību uzlabošanas un tehnisko risinājumu izstrādes, kas ļautu materiālu ražot masveidā, tādejādi aizvietojot siltumizolācijas materiālus, kurus nevar pārstrādāt, vai to pārstrāde ir dārga, kā arī panākt, lai šī materiāla ražošanā tiek izmantots pēc iespējas mazāk enerģijas un ražošanas procesā atmosfērā izdalīts mazāk CO2 izmešu.

Projekta mērķis ir izstrādāt materiālu, kas būtu analogs pēc savām siltumtehniskajām īpašībam poliuretāna bāzes materiāliem, sīkāk par projektu var lasīt šeit.

Lai panāktu iepriekš minētos mērķus plāns ir izveidot kokšķiedras materiālu, kurš būtu ar putu veida struktūru un noslēgtām gaisa kabatām (foam-like structures to create closed-like air pockets in the material).

Šāds materiāls būs ievērojami labāks arī darbinieku veselībai, kas ar to strādās, jo nebūs jālieto sejas maska, lai aizturētu kaitīgo vielu ieelpošanu.

Tātad apmeklējot BAU 2017, iespējams, jau varēsim iepazīties ar šo Somijā izstrādāto kokšķiedras materiālu.

Turpinājums sekos…